Vēsture

Kā radās Inčukalna pazemes gāzes krātuve 

Pirmie ģeoloģijas darbi Latvijā tika uzsākti 19. gadsimtā, kad tika apsekoti cariskās Krievijas pazemes slāņi, lai izzinātu, vai tās teritorijā esošie ieži neslēpj kādas dabas bagātības. Pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija tika iekļauta Padomju Savienībā, ģeoloģiskās izpētes darbi atsākās. Šoreiz jau tika izvirzīts konkrēts mērķis – noskaidrot, vai Latvijas un pārējo Baltijas valstu pazemes iežos atrodas naftas vai dabasgāzes krājumi. Piecdesmito gadu sākumā ģeologi nonāca pie secinājuma, ka visai plašā teritorijā – cauri visai Baltijai, līdz pat Krievijai – dažādā dziļumā (no 300 līdz 2200 m) stiepjas poraina smilšakmens slānis jeb plasts, kurā varētu atrasties dabasgāze vai nafta. Veicot kontroles urbumus un izveidojot precīzas ģeoloģiskās kartes, tika noskaidrots, ka šajā iezī neatrodas ne dabasgāze, ne nafta, bet tas viscaur ir piesūcies ar gruntsūdeņiem. Pētījumu rezultātā atklājās, ka Inčukalna apkaimē 700 m dziļumā esošais smilšakmens slānis veido tādu kā „cepuri”, ko no abām pusēm ieskauj gāzi necaurlaidīgu iežu slāņi.  

Sešdesmitie gadi Padomju Savienībā iezīmējās ar plašu vissavienības gazifikācijas programmu, proti, atbildīgās iestādes sāka risināt jautājumu par gāzes krātuvju izbūvi, lai vasarās, kad maģistrālo gāzesvadu noslodze krietni sarūk, tajās varētu iesūknēt ziemai nepieciešamo dabasgāze apjomu. 1962. gadā tika izdota pavēle uzsākt zinātniski pētnieciskos darbus par iespējām izbūvēt šādu krātuvi Inčukalnā. 1966. gada 26. maijā pēc bijušās PSRS Ministru padomes rīkojuma sākās Inčukalna pazemes gāzes krātuves celtniecība. 1968. gada 9. augustā būvdarbi tika pabeigti, bet nākamā gada vasarā krātuvē tika iesūknēti 92 miljoni kubikmetru dabasgāzes, kas tolaik tika saņemta no Ukrainas. Krātuves loma ievērojami palielinājās 1972. gadā, kad tika pabeigta maģistrālā gāzesvada būvniecība, kas savieno Latviju un Rietumsibīriju.  

Kādēļ visnotaļ plašajā reģionā starp Baltijas jūru un Krieviju, kur atrodas porainais smilšakmens, nav ierīkotas citas gāzes krātuves? Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka tieši Latvijas teritorijā ir krātuvēm atbilstošas ģeoloģiskās struktūras, jo šeit virs porainā smilšakmens slāņa vairākās vietās atrodas hermētisks pārklājums, kas veido optimālus dabasgāzes uzglabāšanas apstākļus. Bez tam, šīs struktūras atrodas krātuvju ierīkošanas optimālajā dziļumā – apmēram 700–800 m zem zemes. Igaunijā tās ir krietni tuvāk zemes virskārtai – apmēram 300 m dziļumā, kas, ņemot vērā gāzes lielo spiedienu, ir par maz, lai krātuve būtu droša. Savukārt Lietuvā un Krievijas teritorijā šie slāņi atrodas pārāk dziļi – 2200–3000 m zem zemes, tāpēc krātuves ierīkošana nav ekonomiski izdevīga, jo dziļākai iesūknēšanai ir nepieciešams lielāks spiediens, tātad jāpatērē vairāk enerģijas. Jāatzīmē, ka Latvijā šādas „cepures”, zem kurām iespējams uzglabāt dabasgāzi, atrodas 11 vietās un to kopējā ietilpība pārsniedz 50 miljardus m³.

Dabasgāze pazemei jāsagatavo 

Inčukalna PGK virszemes un apakšzemes tehnoloģisko iekārtu galvenais uzdevums ir nodrošināt dabasgāzes iesūknēšanu un izsūknēšanu no porainā smilšakmens slāņa. Pirms dabasgāze nonāk pazemē, tā tiek attīrīta no nevēlamajiem piemaisījumiem – cietvielām un eļļas – un tiek noteikts iesūknējamā kurināmā apjoms. Tālāk dabasgāze "dodas" uz kompresoru cehu, kur tās spiediens no maģistrālajā gāzesvadā esošajiem 35 bar tiek paaugstināts līdz maksimums 105 bar, jo tieši tik daudz ir nepieciešams, lai nogādātu dabasgāzi 700 m dziļumā. Saspiešanas darbiem kalpo kompresoru ceha 6 motorkompresoru agregāti, kuru kopējā jauda ir 34 MW. Spiediena paaugstināšana norit trīs pakāpēs, jo, šī procesa laikā dabasgāze sakarst. Starp saspiešanas pakāpēm kurināmais speciālās dzesēšanas ierīcēs tiek atdzesēts līdz apkārtējās vides temperatūrai. Kad vajadzīgais spiediens ir sasniegts, atdzesētā dabasgāze nonāk trīs savākšanas punktos. Tur tā tiek sadalīta vairākās mazākās atsevišķās plūsmās uz katru urbumu un tālāk pa caurulēm plūst cauri mālainajiem iežiem, līdz nonāk savā galapunktā porainajā smilšakmenī. Rudenī un ziemā, kad nepieciešams dabasgāzi izsūknēt no pazemes krātuves, tiek atgriezti krāni un lielā spiediena dēļ kurināmais pats plūst augšup pa darba urbumiem. Virszemē dabasgāze ieplūst savākšanas punktos, tiek samazināts tās spiediens, bet pēc tam dabasgāze "ceļo" uz žāvēšanas un filtrēšanas iekārtām, kur tiek atbrīvota no pazemes mitruma un piemaisījumiem. Beigās tiek noteikts izsūknētās dabasgāzes daudzums un tā nonāk maģistrālajā gāzesvadā, uzsākot ceļu pie klientiem.

Dabasgāzes iesūknēšanas shēma      Dabasgāzes izsūknēšanas shēma      Pazemes shēma
 
                               

Krātuve tiek piepildīta ik vasaru 

Inčukalna PGK dabasgāze tiek iesūknēta tikai vasarā, kad Latvija no Krievijas saņem līgumos noteikto dabasgāzes apjomu. Kā zināms, dabasgāze lielākoties tiek izmantota apkurei, tādēļ vislielākais tās noiets ir rudenī un ziemā. Maģistrālie gāzesvadi, pa kuriem Latvija saņem dabasgāzi, apkures sezonā ir ļoti noslogoti, tādēļ jau kopš krātuves atklāšanas Latvija dabasgāzi no Krievijas saņem tikai vasarā un uzkrāj to krātuvē, lai ziemā būtu neatkarīga no maģistrālā gāzesvada. Tā kā līdzīgas problēmas skar arī Pleskavas un citus Krievijas pierobežas apgabalus, ziemā daļa dabasgāzes tiek padota atpakaļ uz Krieviju.

Krātuve ir apkārtējai videi draudzīga 

Rietumvalstu eksperti atzinuši, ka Inčukalna PGK kā no tehnoloģiskā, tā no aizsardzības viedokļa ir augstā profesionālā līmenī. Liela uzmanība Inčukalna PGK tiek veltīta ekoloģisko apstākļu pārbaudei. Regulāri tiek veikti pētījumi par ekoloģisko stāvokli krātuvē un tās apkārtnē. Galvenā pētījumu daļa attiecas uz iespējamo dabasgāzes mijiedarbību ar dzeramo ūdeni krātuves teritorijā. Zinātniskie pētījumi rāda, ka ārpus porainā smilšakmens dabasgāzes galvenā sastāvdaļa metāns nav konstatēts. Tā kā dzeramā ūdens slāņi atrodas krietni virs dabasgāzi saturošā plasta, dzeramais ūdens teritorijā atbilst pieņemtajām normām. Inčukalna PGK teritorijā nav konstatēta arī nekāda cita veida kaitīga ietekme uz apkārtējo vidi. Sadarbība ar veselības aizsardzības iestādēm rāda, ka nedz Inčukalna PGK darbiniekiem, nedz apkārtējo pagastu iedzīvotājiem nav konstatētas specifiskas veselības problēmas. Arī gaiss virs krātuves ir tīrs un atbilst pieņemtajām normām. Lai nodrošinātu krātuves un uzņēmuma ilgtspējīgu un videi draudzīgu attīstību, AS “Latvijas Gāze” ir ieviesusi Inčukalna PGK vides pārvaldes sistēmu un krātuve ir saņēmusi ISO:14001 sertifikātu. Ar vides pārvaldes sistēmas palīdzību tiek uzturētas ciešākas saites starp uzņēmuma speciālistiem, pašvaldību, valsts institūcijām un sabiedrību vides jautājumu risināšanā. Bez tam, Inčukalna PGK ir ieviests darba aizsardzības sistēmas vadības standarts OHSAS 18001:2004, kas apliecina, ka šajā jomā procesi krātuvē notiek pēc Eiropas labākās prakses.  
 

 
 
 
Facebook Draugiem
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk