Šai apkures sezonai gāze ir pietiekamā daudzumā. Bažu par to, ka vērētu aptrūkties gāze līdz apkures sezonas beigām, nav. Gāze ir pietiekoši gan AS “Latvijas Gāze” gan AS “Latvenergo”, gan citiem tirgus dalībniekiem. Tuvākos trīs mēnešus nebūtu vispār ne par ko jāuztraucas. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai vasarā varētu nodrošināt gāzes iesūknēšanu nākamajai apkures sezonai. Tāda iespēja, ka gāze netiks saņemta, netiek pieļauta – vienā vai otrā veidā Latvija vasaras sezonā gāzi saņems.

Latvijā gāzes apgādes sistēma tika būvēta vēl padomju laikā, un infrastruktūra Latvijas vajadzībām ir ļoti liela un tehniski stabila. Tie savienojumi, kas pēdējos gados tika uzbūvēti gan ar Somiju gan ar Poliju, dod teorētiskas iespējas gāzes apgādi diversificēt, bet, protams, iepriekšējos gados pamatā dabasgāze tika piegādāta no Krievijas.

Attiecībā uz jautājumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveides nepieciešamību Latvijā, tās būtu ļoti lielas izmaksas, kas atsauktos uz gāzes cenu. Teorētiski vēl kāds sašķidrinātās dabasgāzes termināls ir iespējams, bet par to būs jāmaksā visiem patērētājiem, jo simti miljonu, kas būs jāiegulda jaunā infrastruktūrā, gulsies uz gāzes cenu.

Vienlaikus ir nepieciešamas investīcijas cauruļvada sistēmā starp Lietuvu un Latviju, palielinot cauruļvada jaudu, jo Klaipēdas termināļa jauda ir liela. Pie pašreizējām gāzes cenām pasaule nevar funkcionēt, tāpēc, ja nenotiks kāda ārkārtas situācija, tirgum būtu jānomierinās.

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 tWh, bet Igaunijā – 5 TWh. Gāze no Krievijas pērn veidoja apmēram 20% no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī pārkrautās gāzes.

AS “Latvijas Gāze” vārdā,
Valdes priekšsēdētājs
Aigars Kalvītis