Energoefektivitāte ir enerģijas lietderīga izmantošana. Energoefektivitātes paaugstināšana var ierobežot ēku un komerciālās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un tādā veidā mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata pārmaiņas, limitēt emisijas, kas kaitīgas gan videi, gan cilvēkiem. Modernu un energoefektīvu iekārtu izmantošana un nosiltinātas ēkas ne vien samazina vides piesārņojumu, bet arī mazina ikmēneša izdevumus par energoresursiem.

Mēs lepojamies, ka esam ieguvuši arī Energopārvaldības sertifikātu LVS EN ISO 50001:2012

      Energoefektivitātes padomi mājsaimniecībām

      • Energoefektivitātes jēdziens attiecas ne tikai uz ēku apsildīšanu, bet ir plašāks un fokusējas uz praktiski jebkuru tehnoloģiju pārdomātu lietošanu, lai nodrošinātu ikdienai nepieciešamos procesus. Vēlamies atgādināt par praktiskām lietām, kuras mainot iespējams enerģiju izmantot optimālāk un lietderīgāk.
      • Praktiski padomi, kurus ievērojot iespējams enerģiju izmantot optimālāk un lietderīgāk Noderīgi padomi, kā gudri izmantot dabasgāzi un citus energoresursus un tērēt mazāk
      Ēku energoefektivitāte

      Galvenās lietas, kas rada siltuma zudums ēkā

      Enerģijas patēriņu ēkā ietekmē dažādi faktori, kā, piemēram, norobežojošo konstrukciju materiāls un stāvoklis, telpu izmantošanas paradumi, ēkas ģeogrāfiskais novietojums un apkārtējā vide. Savrupmājai ar dabīgo ventilāciju nepieciešamais siltums, kas iztērēts ēkas vajadzībām gada laikā, izkliedējies apkārtējā vidē:

      • Caur ēkas logiem un durvīm – 25%
      • Caur ēkas sienām – 18%
      • Ar vēdināšanu vai ventilāciju – 18%
      • Ar karsto ūdeni – 17%
      • Caur ēkas jumtu un bēniņiem – 5%
      • Infiltrācija, apkures sistēmas zudumi, grīda, pamati – 17%

      Siltuma zudumu ierobežojošie materiāli un risinājumi

      Izolācijas materiāli - tiek izšķirti izolācijas materiāli no dabīgiem materiāliem kā aitas vilna vai lini un mākslīgi izolācijas materiāli kā stikla vai akmens vate, vai polistirols. Mākslīgi ražotie izolācijas materiāli ir visplašāk lietotie. Bet jāatceras, ka to ražošana prasa daudz enerģijas, tie ir tikai nosacīti pārstrādājami. Dabisko materiālu priekšrocība ir tā, ka tie rada patīkamu atmosfēru, samazina veselības riskus un taupa resursus. Atkarībā no izmantošanas veida materiāli ir pieejami kā pikas, paklāji, plāksnes, filcs, granulas vai izberamā veidā. Izolācijas materiāli no ataugošām izejvielām var uzsūkt un atkal atdot mitrumu līdz 30 procentiem no sava svara. Tādējādi tie lielā mērā nodrošina līdzsvarotu mikroklimatu.


      Logi - modernie logi aiztur aukstumu gandrīz tikpat labi kā masīvas sienas. Priekšstatu par loga kvalitāti sniedz tā siltumvadāmības koeficients U (W/m2*K), kas norāda, cik daudz siltumenerģijas tiek zaudēts caur ārsienām, logiem vai jumtu. Pamatnoteikums: jo mazāks lielums, jo labāka siltumizolācija. Vienkārši stiklotiem logiem, kas vēl atrodami, piemēram, vecajās ēkās, U lielums ir 5,5 līdz 5,8. Turpretī šobrīd pieejamie hermētiskie logi ar stikla paketi nodrošina siltumizolāciju no 1.1 – 1.3 W/m2*K. Trīskāršs stiklojums, kāds tiek izmantots energoefektīvās mājās, var sasniegt pat 0,5 W/m2*K siltumizolāciju.

      Ventilācija - iekārta kontrolētai gaisa pievadīšanai un aizvadīšanai nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu hermētiskā ēkā. Ja šī ventilācijas iekārta tiek aprīkota ar siltuma rekuperācijas sistēmu, lielākā daļa aizvadītā un tādējādi zaudētā siltuma var tikt atkal izmantota apsildei, tādējādi nodrošinot enerģijas ietaupījumu. Aptuveni 85 % ventilācijas siltuma zudumu tādējādi var tikt atkal izmantoti apsildei.

      Paradumu maiņa

      Ietaupīt 1 kWh ir vieglāk un lētāk nekā to saražot
      Temperatūra - pētījumos noskaidrots, ka samazinot apkurināmās telpas temperatūru par 1° C iespējams ietaupīt līdz 5% no nepieciešamās enerģijas patēriņa. Ievērojot optimālos temperatūras režīmus dažādās ēkas vietās, ir iespējams panākt ievērojamu enerģijas ietaupījumu, vienlaikus saglabājot uzturēšanās komfortu. Labākais līdzeklis katras telpas temperatūras ieregulēšanai ir radiatoru termostatiskie vārsti.

      Izmantojiet automātiku – programmēšanu. Lai vēl efektīvāk un ekonomiskāk spētu izmantot dabasgāzes enerģiju, ir nepieciešams pielāgot apkures iekārtas pēc to izmantošanas nepieciešamības. Brīžos, kad apkurināmā telpa netiek izmantota, ar katla automātikas palīdzību, pazeminiet apkurināmo telpu temperatūru par 2°-3°C. Tādā veidā iespējams ietaupīt dabasgāzes patēriņu par 7%-10%. Nav ieteicams pazemināt apkures temperatūru vienas diennakts ietvaros par vairāk nekā 3°C, jo var gadīties, ka, lai uzsildītu telpu līdz optimālai temperatūrai, ir nepieciešama vairāk enerģijas nekā iepriekš tika ietaupīts.

      Karstā ūdens izmantošana. Enerģijai, kas nepieciešama karstā ūdens sagatavošanai, ir būtiska ietekme uz kopējo ēkas enerģijas patēriņu. Karstā ūdens sagatavošanas temperatūra ir jānoregulē pēc iespējas zemāk, bet ne zemāk par 45°C, lai ūdens apgādes sistēmā neveidotos cilvēka veselībai kaitīgi un nevēlami mikroorganismi.

      Iekārtu energoefektivitāte

      Novērtē savu esošo iekārtu, tās efektivitāti un jaudas atbilstību

      Maksimālo apkures katla jaudu jānosaka pēc nepieciešamā siltuma daudzuma gada aukstākajā dienā. Ļoti labi nosiltinātai ēkai apkures maksimālo jaudu nevajadzētu izvēlēties mazāk par 15-20kW, jo ēkai ir nepieciešama jauda, lai sagatavotu karsto ūdeni. Apkures katli vecāki par 15 gadiem nav tik ekonomiski un apkārtējai videi draudzīgi, salīdzinot ar šodienas tāda paša tipa katliem.

      Enerģiju ekonomējošie faktori un tehnoloģijas, kuras padara dabasgāzes apkure katlus efektīvus ir:

      • Degļa jaudas modulācija – kurināmā visefektīvākais patēriņš ir, kad deglis darbojas ar maksimālo jaudu. Ēkas siltuma patēriņš patstāvīgi mainās, un katlam jāspēj nodrošināt nepārtraukti mainīgu slodzi, ko nodrošina ar degļa modulāciju. Tas nozīmē, ka katls efektīvi var strādāt pie dažādas nepieciešamās siltuma jaudas, piemēram pie 25%, 50%, 75% vai 100% no maksimālās katla jaudas. Jo lielāka ir degļa jaudas modulācijas pakāpe, jo efektīvāk tiek patērēts kurināmais.
      • Apkures sistēmas apkopes - tehniskā apskate jāveic regulāri vismaz vienu reizi gadā, jo daži milimetri sodrēju un slikti ieregulēts deglis patērē 5-10% vairāk enerģijas. Visu apkures sistēmas iekārtu izplešanās traukiem, sūkņiem, filtriem un vārstiem, apkopes ir jāveic obligāti, jo tās ir viens kopums ar apkures iekārtu, un, ja kāda no komponentēm strādā neatbilstoši, palielinās enerģijas patēriņš.

      Energoefektivitātes padomi biznesam

      Vislabāko efektu enerģijas patēriņa samazinājumā ir iespējams sasniegt, veicot kompleksus risinājumus, kas ietver visu vājo ēkas vai ražošanas posmu uzlabošanu, tādējādi palielinot ēkas un rūpnieciskās darbības energoefektivitāti. Tā kā energoefektivitātes pasākumiem nepieciešamas investīcijas, tad vispirms svarīgi izvērtēt, kas būtu minimālie nepieciešamie un ekonomiski izdevīgie darbi, lai sasniegtu maksimālu efektu. Tātad galvenais ir atrast līdzsvaru starp investīciju izmaksām un enerģijas ietaupījuma ieguvumu, lai sasniegtu ikmēneša izmaksu samazinājumu. Šo mērķi var sasniegt, veicot profesionālu energoauditu. Jāatzīmē, ka ražošanas uzņēmumiem ar lieliem enerģijas patēriņiem pat mazākais procentuālais ietaupījums izmaksu ziņā var būt vērā ņemams.

      Ražošanas energoefektivitāte

      Energoefektivitātes risinājumus ražošanas procesam vispilnīgāk var iegūt, veicot energoauditu.

      Energoaudits ir neatkarīgu ekspertu energoefektivitātes novērtējums, kas balstīts uz aprēķiniem gan par ēkas, gan rūpnieciskās vai komerciālās darbības faktisko enerģijas patēriņu, lai noteiktu enerģijas ietaupījuma iespējas.

      Energoauditam jāaptver 90% no visa uzņēmuma un atsevišķi jānorāda enerģijas patērētāji un enerģijas apjomi:

      • uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esošo ēku apkurei patērētā enerģija;
      • sadzīves vajadzībām nepieciešamā karstā ūdens sagatavošanai patērētā enerģija;
      • apgaismojumam patērētā enerģija;
      • ventilāciju sistēmu darbībai patērētā enerģija;
      • telpu dzesēšanai patērētā enerģija;
      • rūpnieciskajos procesos patērētā: elektroenerģija, siltumenerģija, cita enerģija (arī degviela, ja sastāda virs 10% no kopējās patērētās enerģijas).

      Energoefektivitātes mērķis ir CO2 emisiju samazināšana, kas dod ieguldījumu vides saglabāšanā. Energoaudita laikā tiek veikta ražotnes apsekošana uz vietas un datu analīze attālināti, lai pēc matemātiskiem aprēķiniem varētu ieteikt pēc iespējas labākus risinājumus tieši konkrētajam uzņēmumam, piemēram, ražošanas mezglu automatizēšanu, iekārtu nomaiņa pret efektīvākām, automātiku apkurei vai apgaismojumam, paradumu maiņu, siltināšanu vai citus līdzīgus risinājumus. Papildu ieguvums ir ne tikai patērētās enerģijas ietaupījums, bet arī ražošanas procesu pārskatīšana.

      Energoaudita rezultātā uzņēmumam būs skaidrs, cik lielas būs izmaksas, kāds enerģijas ietaupījums tiks sasniegts un gatavs plāns, kā to izdarīt ar maksimālu enerģijas patēriņa samazinājumu. Audita plānā ir īstermiņa aktivitātes ar tūlītēju efektu un ilgtermiņa pasākumi, kuriem nepieciešamas apjomīgākas investīcijas.

      Sertificēti energoauditori aprēķinās, cik ilgā laikā energoefektivitātes pasākumi atmaksāsies attiecībā pret investīcijām. Jāsaprot, ka mazas investīcijas atmaksājas jau pirmajā gadā, bet ražošanas uzņēmumiem, kur nepieciešami lieli ieguldījumi, tas atmaksāsies pēc pāris gadiem. Tomēr jāņem vērā, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un nav vērts ieguldīt pasākumos, kas atmaksājas tikai pēc 10 vai vairāk gadiem. Jāveic tādi pasākumi, lai ieguldījumi atmaksātos saprātīgā termiņā, jo ir grūti paredzēt, kā nākotnē viss attīstīsies. Energoauditoru uzdevums ir piedāvāt plānu, kas ir sasniedzams tuvākajā laikā (1-2 gadi) un kuru izmaksas ir sapratīgas, jo ne vienmēr ir iespējams piesaistīt citu finansējumu.

      Svarīgi izvēlēties profesionālu energoaudita uzņēmumu, jo pēc Ekonomikas ministrijas (https://m.likumi.lv/doc.php?id=280932 )prasībām uzņēmumam ir jāīsteno auditā ietvertie energoefektivitātes pasākumi. Lai arī uzņēmumiem ir savi enerģētiķi, tomēr energoaudita firmām ir komplicēti mērinstrumenti, ar kuriem var veikt specifiskus mērījumus un līdz ar to iegūt informāciju, ar kuru strādāt tālāk. Tā kā ražošanas tehnoloģijas dažādās nozarēs ļoti atšķiras un uzņēmumiem tādas visbiežāk nav pieejamas, ļoti svarīga ir auditoru kompetence. Energoauditu veic speciālistu komanda, kur katrs ir speciālists savā jomā. Ja audits tiks veikts profesionāli, tas uzņēmumam dos ne tikai energoresursu ietaupījumu, bet arī iespēju attīstībai, ilgtspējai un konkurētspējas uzlabošanai.

      Energoaudita veikšanas laiks ir ļoti individuāls katram uzņēmumam. Tas var aizņemt no 1 līdz pat 12 mēnešiem. Daudz laika tiek veltīts investīciju analīzei, jo bieži vien tehnoloģijas ir jāmeklē ārpus Latvijas. Energoaudits ir jāveic ik pēc 4 gadiem, bet katru gadu jāziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu.
      Energoaudita izmaksas ir ļoti atkarīgas no uzņēmuma lieluma un ražošanas specifikas.
      Iesakām izvēlēties akreditētus uzņēmumus energoaudita veikšanai.