Šogad notikušais dabasgāzes cenas pieaugums aizsākās jau iepriekšējā ziemā, kad ilgstoši bija zemas gaisa temperatūras gan Eiropā, gan Āzijā. Aukstās ziemas dēļ pieauga dabasgāzes patēriņš un līdz ar to arī pieprasījums, tāpēc 2020./2021. gada dabasgāzes uzglabāšanas sezona Rietumeiropā tika noslēgta ar rekordzemiem krājumu līmeņiem pazemes gāzes krātuvēs.

Zemie krātuves līmeņi radīja pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes 2021./2022. gada iesūknēšanas sezonai, lai nodrošinātu dabasgāzes rezerves gaidāmajai ziemai. Tajā pašā laikā notika arī globālās ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 pandēmijas radītās krīzes. Atjaunojās ražošana, un pieprasījums pēc dabasgāzes palielinājās vēl vairāk. Arī šīs vasaras ilgstoši karstie laikapstākļi Rietumeiropā un Āzijā palielināja pieprasījumu pēc dabasgāzes – tā tika izmantota elektroenerģijas ražošanai, lai nodrošinātu nepieciešamās jaudas kondicionēšanas iekārtu darbībai. Āzijas reģions ir lielākais sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG tirgus, spējot piedāvāt vairāk nekā par 20% augstākas cenas nekā Eiropā. Iepriekšējos gados uz Eiropu vestie LNG apjomi tika novirzīti uz Āziju, tādā veidā radot LNG nepietiekamību Eiropā un pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk.

Arī Eiropas Savienības izvirzītie klimata mērķi un zaļais kurss, lai mazinātu CO2 izmešus un globālo sasilšanu, ir sekmējis dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Klimata mērķu sasniegšanai aizvien vairāk tiek samazināta fosilā kurināmā – akmeņogļu, naftas, lignīta un citu – izmantošana, tos aizstājot ar dabasgāzi.

Nākotnes cenas būs atkarīgas gan no āra gaisa temperatūras ziemā, gan no ģeopolitiskās situācijas un tā, kādu ārpolitiku īstenos Eiropas Savienība un katra dalībvalsts atsevišķi. Rūpējoties par saviem klientiem, kopējos dabasgāzes deficīta apstākļos, kad ir ierobežota resursu pieejamība, Latvijas Gāze ir iesūknējusi dabasgāzi pietiekamā daudzumā, lai varētu nodrošināt nepārtrauktas piegādes arī nākamajā gadā.