2022. gada pirmajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 3.8 eirocentiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.
Mājsaimniecībām, kas patērē līdz 250 kubikmetriem (līdz 2 635 kWh) dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022. gada pirmajam pusgadam pieaugs no 0,0678226 eiro/kWh līdz 0,1045819 eiro/kWh, bet mājsaimniecībām, kas patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes (2635.1 - 5269 kWh), gala tarifs kāps no 0,0549548 eiro/kWh līdz 0,0917141 eiro/kWh. Savukārt mājsaimniecībām, kas patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetriem (5269.1 - 263450 kWh) dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies no 0,03954 eiro/kWh līdz 0,0762993 eiro/kWh.
Fiksētā maksa par dabasgāzes sadali paliek nemainīga - 3,27 eiro mēnesī ar PVN, pie atļautās slodzes līdz 6 kubikmetriem stundā. Piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē 4 m3 mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 7.67 eiro, līdzšinējā 6.12 eiro vietā.
Izmantojot mēneša maksājumu kalkulatoru, iespējams aprēķināt jauno mēneša maksājumu par dabasgāzi. Pirmais maksājums atbilstoši jaunajiem tarifiem ir jāveic līdz 20. februārim. Aicinām klientus pieslēgties un veikt maksājumus klientu portālā, kur būs redzama jaunā maksājuma summa, ņemot vērā arī iepriekš veiktos maksājumus.
Tā kā dabasgāzes cenas Latvijā ir piesaistītas Rietumeiropas dabasgāzes tirdzniecības biržu indeksiem, šajos tirgos notiekošie ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi, kuru rezultātā jau kopš 2021. gada aprīļa ir novērojams straujš dabasgāzes cenu kāpums, sasniedzot vēsturiski augstākos cenu līmeņus, ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju izmaksas par dabasgāzi.
Aukstā ziema 2021. gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 krīzes, ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jo īpaši Āzijas tirgos, tādējādi paaugstinot dabasgāzes cenas līdz rekordaugstiem līmeņiem. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotāji iepriekšējos gados Eiropas tirgiem (t.sk. Baltijai) piegādātās LNG kravas realizē Āzijas tirgos, kur dabasgāzes cena ir vēl augstāka nekā Eiropā, tādējādi radot resursa deficītu. Tāpat arī kavējas process ar Nord Stream 2 cauruļvada sertifikāciju. Arī Eiropas Savienības uzsāktais “Zaļais kurss”, lai mazinātu CO2 izmešus un globālo sasilšanu, ir mazinājis fosilo kurināmo – akmeņogļu, naftas un lignīta izmantošanu Eiropas enerģētikā, pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk. Savukārt atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas.
2021. gadā notika vairākkārtējs dabasgāzes cenas pieaugums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, cenai pārsniedzot pat 90 eiro par megavatstundu. Arī šā brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena ziemas mēnešos saglabāsies šajā cenu līmenī. Neskatoties uz to, pārdomāti veicot dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē un, lielāko daļu mājsaimniecību vajadzībām nepieciešamās dabasgāzes iegādājoties vasaras mēnešos, kad cenas bija vēl samērā zemas, dabasgāzes cenu mājsaimniecībām esam varējuši nodrošināt 50.63 eiro par megavatstundu, kas ir aptuveni par 41% zemāka nekā biržā, tādējādi pasargājot mājsaimniecības no vēl lielāka cenu kāpuma apkures sezonā.
Atgādinām, ka kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes:
- dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības, pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai,
- maksa par pārvades pakalpojumu, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS “Conexus Baltic Grid”,
- sadales operatora pakalpojumi, kuru tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo AS “Gaso”,
- kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.
