Biodegviela – augsts potenciāls, taču jāmeklē alternatīvi ražošanas veidi

Biodegvielu ražo no biomasas, augu eļļas (eļļas palmas, saulespuķes, rapsis un soja), kā arī sadzīves un rūpniecības atkritumiem, un arī šis degvielas veids ir iekļauts atjaunīgo energoresursu (AER) portfelī. Eksperti ir vienisprātis: biodegvielai viennozīmīgi ir ieguvumi – dedzināšanas procesā tā ir neitrāla uz oglekļa dioksīda emisijām, ar to faktiski tiek samazinātas kaitīgās gāzu emisijas.

Biometāns – ar potenciālu samazināt emisijas, taču būs nepieciešama auto nomaiņa

Biometāna galvenā priekšrocība ir, ja to iegūst no organiskajiem atkritumiem, tad no pilnas degvielas cikla skatupunkta SEG emisijas tiek samazinātas nevis radītas. Dabasgāze, īpaši kombinācijā ar biometānu, ir ekonomisks pamats alternatīvai ar dīzeļdegvielu darbināmiem auto. To pievilcīgāku padara arī Ministru Kabineta lēmums par pieckārtīgu akcīzes nodokļa samazināšanu transportā izmantojamai dabasgāzei.

Elektrība – augsta jaudas atdeve un pieejamība, ietekme uz vidi jāvērtē

No visiem energoresursiem elektrība ir visplašāk pieejamākā, jo aizvien vairāk palielinās tās iegūšanas veidi. Ja runājam par “zaļo” elektrību, tad tipiskie atjaunīgie avoti ir vējš, saule, ūdens, ģeotermālie resursi, viļņi, paisums un bēgums, u.c.

Elektrības izmantošanas energoefektivitāte ir daudz augstāka nekā tradicionālajai fosilajai degvielai. Tikmēr no pilna ražošanas cikla viedokļa ne visa elektrība ir “zaļa”, pat tā, kuras avoti ir atjaunīgie resursi. Piemēram, viens no lielākajiem trūkumiem, ražojot elektrību, ir salīdzinoši lielais ūdens patēriņš – tostarp dzesēšana, dažādu iekārtu apkopšana un uzturēšana. Tāpat neviennozīmīgi tiek vērtēti vērienīgu HES projekti.

Ūdeņradis – emisijas nulles līmenī, taču tehnoloģija un infrastruktūra vēl attīstās

Viena no lielākajām priekšrocībām ir fakts, ka ar ūdeņradi darbināmam auto faktiski nav emisiju, tas rada vien ūdens garaiņus. Teorētiski ūdeņradis ir neierobežots resurss, tomēr joprojām tiek meklēti izdevīgākie un vidi vismazāk ietekmējošie ražošanas veidi. Jau tagad ir pieejami transporta risinājumi ar ūdeņradi, tomēr šī tehnoloģija vēl ir salīdzinoši jauna. Pašlaik tā uzglabāšanas un uzpildes infrastruktūra ir maz attīstīta, līdz ar to ilgtermiņa transportlīdzekļu ekspluatācija varētu būt salīdzinoši dārga.

Klimatam draudzīgas degvielas jautājums kļūst aizvien aktuālāks. Saasinoties bažām par klimata izmaiņām, Eiropas Savienība nosaka arvien striktākus noteikumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, lai sasniegtu 2050. gada mērķi – ES kļūt klimatneitrālai. Tāpēc jau laicīgi nepieciešams izvērtēt un plānot, kāds būs mūsu autoparks nākotnē un kas darbinās mūsu auto dzinējus.