Pieaug CNG popularitāte pasaulē. Kā ar Latviju?
17.11.2021.

Dabasgāzes izmantošana autotransportā pēdējos desmit gados kļūst aizvien populārāka. Šobrīd ar CNG darbināmus auto izmanto jau vairāk nekā divi miljoni eiropiešu, un tie der visiem - gan privātiem autobraucējiem, gan sabiedriskajam transportam un kravu pārvadājumiem.

Autobraucēji novērtē CNG sniegtās priekšrocības, kā vienu no galvenajām minot izmaksu efektivitāti un ilgtermiņa ekonomiju. Auto darbināšanai izmantot CNG, nevis dīzeļdegvielu vai benzīnu, ir aptuveni par trešdaļu lētāk – atkarībā no konkrētiem salīdzināmiem auto modeļiem ar vienādām motoru jaudām un tilpumiem.

Latvijas Gāze Attīstības projektu daļas biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis stāsta, ka saspiestā dabasgāze ir nozīmīgs solis enerģijas ilgtspējai un pārejai uz dabai draudzīgu degvielu. CNG automašīnas jau šobrīd rada mazāk izmešu, nekā paredz nākotnes vides standarti. Piemēram, Vācijā, kur ir stingri noteikumi pilsētas vides ekoloģiskajai aizsardzībai, tās var brīvi iebraukt pilsētu ierobežotās mobilitātes zonās. Šī iemesla dēļ arī aizvien vairāk uzņēmumu un komunālo dienestu visā Eiropā dod priekšroku CNG autoparkiem. Arī Lielbritānijai ir izstrādāts CNG un bioCNG izmantošanas plāns, tas paredz pāreju no fosilās dabasgāzes uz atjaunīgo un no tās jau uz ūdeņraža degvielas enerģiju. “Vidēji ar CNG darbināma automašīna, salīdzinot ar benzīna vai dīzeļdegvielas auto, nodrošina oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazinājumu par 23–35%, slāpekļa oksīdu (NOx) izmešu samazinājumu par 87–90% un cieto daļiņu (putekļi) izmešu samazinājumu apmēram par 98%.” informē O. Ķiecis.

Transporta nozares gazifikācija notiek arī ārpus Eiropas. ASV ir viena no tām valstīm, kam jau vēsturiski bijusi pozitīva attieksme pret dabasgāzes izmantošanu autotransportā. Lielu kompāniju loģistikas ķēdes gazifikācija turpinās joprojām. Piemēram, kompānija Amazon pavisam nesen pasūtījusi 700 kravas automašīnas savu pārvadājumu nodrošināšanai, savukārt kompānija UPS jau 2019. gadā sāka liela mēroga investīciju programmu, lai iegādātos un izmantotu sešus tūkstošus CNG automašīnu.

Pašlaik Eiropas Savienības valstīs tiek izmantoti vairāk nekā divi miljoni ar CNG darbināmu transportlīdzekļu un darbojas apmēram 40541 publiskās CNG uzpildes stacijas. Savukārt trijās Baltijas valstīs publisko CNG uzpildes staciju kopskaits pagaidām ir neliels - 22 atrodas Igaunijā, 6 izvietotas Lietuvā, bet 7 darbojas Latvijā. Līdz šī gada beigām pie mums plānots atvērt vēl 3 publiskās CNG uzpildes stacijas.

Diemžēl pagaidām CNG izplatība un izmantošana Latvijā krietni atpaliek no citām valstīm, kam par iemeslu zināmā mērā ir arī profesionālas un objektīvas informācijas trūkums. Lai to mazinātu, Latvijas Gāze regulāri stāsta par dabasgāzes izmantošanas autotransportā izdevīgumu un priekšrocībām, kā arī labās prakses piemēriem pašu mājās. Latvijas transporta un komunālo dienestu uzņēmumi aizvien vairāk interesējas par CNG auto izmantošanas iespējām, ko veicina publisko CNG uzpildes staciju pieejamības paplašināšanās. Staciju tīkla noklājums Rīgā un Pierīgā aug ar katru gadu, tomēr ārpus Rīgas tas vēl ir nepietiekams. Praksē var novērot, ka, tiklīdz CNG uzpildes stacija tiek uzstādīta kādā no attālākiem reģioniem, tā vairojas arī uzņēmumu interese par CNG auto izmantošanu. Tas rāda, cik ļoti publiskās uzpildes iespējas ir saistītas ar uzņēmumu un autobraucēju interesi par CNG automašīnu iegādi.

Ar CNG darbināmo auto pieejamība Latvijas tirgū ir nodrošināta visās transporta kategorijās. Uzņēmums “Scania Latvia” gadā realizē apmēram 400 kravas automašīnas, simts no kurām ir darbināmas ar CNG vai LNG. Neskatoties uz šī brīža dabasgāzes cenu dinamiku, ja privātpersona iegādājas dabasgāzes kompresoru CNG degvielas uzpildei, tas, regulāri lietojot auto, atmaksājas apmēram trijos, četros gados. Savukārt uzņēmumos, kur CNG tiek pildīts biežāk un transports izmantots intensīvāk, ieguldījumi atmaksājas vēl ātrāk. Arī akcīzes nodoklis dabasgāzei kā transporta degvielai ir būtiski mazāks nekā dīzeļdegvielai.

CNG ieguldījuma klimatneitrālā nākotnē potenciāls ir acīmredzams, jo dabasgāzes molekulas gāzapgādes tīklā jau visai drīz “sadzīvos” ar biometānu, tādējādi nodrošinot daudzpusīgu, uz dažādiem tehniskiem risinājumiem balstītu transporta sektora dekarbonizāciju Latvijā.


Iepriekšējie jaunumi

10.11.2021.

Šī gada 9. novembrī norisinājās 13. Baltijas gāzes tirgus forums, kurā dalībnieki stāstīja par tādiem reģionālās infrastruktūras attīstības projektiem kā GIPL, ELLI un dalījās ar informāciju par jaunākajiem notikumiem Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgū.

06.10.2021.

2021. gada 29. septembrī Latvijas Gāze piedalījās Dienas Bizness rīkotā konferencē “SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās” un stāstīja par globālajiem apstākļiem, kas ietekmē dabasgāzes tirgu un cenas izmaiņas gan pasaulē, gan Latvijā.