Dabasgāze un biometāns – autotransporta nākotne
21.10.2020.

Dabasgāzei un biometānam ilgtermiņā būs nozīmīga loma kravu un pasažieru transportā, taču alternatīvās degvielas lietošanas veicināšanai ir nepieciešama gan infrastruktūra, gan fiskālais un finanšu atbalsts, gan Eiropas Savienību (ES) politiku pārskatīšana, secināja eksperti diskusijā “Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi”. Sarunas galvenais temats bija starptautisko klimata mērķu sasniegšana, saglabājot transporta uzņēmumu konkurētspēju.

Viena no šī brīža ES klimata politikas problēmām ir tā, ka tiesību aktu regulējums nepalīdz samazināt transporta emisijas. Vācijas gāzes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Dr. Tims Kēlers (Dr. Timm Kehler) paneļdiskusijā secināja, ka pēdējos 30 gados kopš uzsākts ceļš uz klimata neitralitāti transporta jomā, it sevišķi auto transportā, izmešu daudzums nav mazinājies. Kā vienu no pamata trūkumiem ES regulējumā, Kēlers minēja koncentrēšanos uz emisijām no izpūtēja, neskatoties uz energoresursa – degvielas – un transportlīdzekļa kopējo CO2 pēdu, kas ietver pilnu ražošanas ciklu. Saspiestā dabasgāze jeb CNG un biometāns dotu salīdzinoši ātru ietekmi izmešu samazināšanā auto transportā un ilgtermiņā arī citos transporta veidos. Lai sekmētu alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu, ir nepieciešama visaptveroša ES CO2 emisiju samazināšanas normatīvo dokumentu pārskatīšana.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits piekrita, ka izvirzītie klimata mērķi ir ambiciozi, Viņš uzskata, ka CNG transportam Latvijā ir nākotne pilsētās, kur pasažierus pārvadā ar autobusiem. Jēkabpils ir viens no veiksmes stāstiem, un Satiksmes ministrija jau piešķīrusi līdzekļus autobusu parka nomaiņai uz jauniem CNG autobusiem arī Daugavpilī. Par plašāku CNG un biometāna auto izmantošanu varētu domāt tie, kas veic regulārus pārvadājumus pilsētu centros vai to blīvi apdzīvotos rajonos, jo CNG un biometāna dzinēji ir klusāki nekā tradicionālo fosilo degvielu dzinēji un tie tikpat kā neizdala smalko putekļu daļiņas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola informēja - Eiropas Komisijas eksperti ir modelējuši, ka dabasgāzes daļa transporta sektorā izmantotajos energoresursos 2030. gadā vidēji ES būs tikai apmēram 3%, lai gan katrā dalībvalstī šis īpatsvars var būt nedaudz atšķirīgs. Jāņem vērā, ka īstermiņā un vidējā termiņā dabasgāzes izmantošanai transportlīdzekļos var būt lielāka nozīme kā pārejas risinājumam, ļaujot samazināt SEG emisijas un virzīties uz 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu.

Gan Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, gan Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka noteiktos transporta segmentos, piemēram, kravu un pasažieru pārvadājumos, alternatīvās degvielas kā CNG un biometāns būs ilgtermiņa risinājums, jo citas tehnoloģijas joprojām Latvijas tirgum ir nesamērīgi dārgas un attiecīgi to izmantošana nepamatoti sadārdzinātu saistītos pakalpojumus.

Dabasgāzei ir cenas priekšrocība un CNG auto parks nodrošinātu finanšu līdzekļu ekonomiju. Tomēr svarīgāka par auto ekspluatācijas izmaksām ir uzpildes staciju pieejamība. Degvielas uzpildes staciju tīkls Virši ļoti aktīvi strādā, lai līdz šā gada beigām Latvijā būtu jau četras CNG uzpildes stacijas, bet nākamgad pievienotos vēl vismaz trīs. Savukārt, Latvijas Gāze ir sākusi piedāvāt uzņēmumiem tādu pakalpojumu kā privāto dabasgāzes uzpildes staciju izvietošana to teritorijā.

Eksperti bija vienisprātis, ka videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu veicinātu fiskālais atbalsts. Aigars Kalvītis informēja, ka valdībā ir atbalstīts priekšlikums par dabasgāzes, ko izmanto transportlīdzekļos, akcīzes nodokļa likmes samazināšanu teju piecas reizes un tagad likumprojekts tiek skatīts Saeimā.

Kulbergs uzsvēra, ka tas ir pirmais solis alternatīvās degvielas izmantošanas veicināšanai. Nākamais - panākt Latvijas autoparka atjaunošanu, vienlaikus stimulējot videi draudzīgāku spēkratu iegādi. “Pašlaik Latvijā 75% auto ir vecāki par desmit gadiem un pēdējos gados situācija nav uzlabojusies. Uzskatu, ka daļēji šāda problēma ir veidojusies gan nodokļu sloga dēļ, gan banku finansējumu nepieejamības dēļ. Tāpēc, mūsuprāt, ir nepieciešams veidot zemo emisiju auto segmentu, kuriem ir īpaši nodokļu atvieglojumi un pieejams finanšu atbalsts pirmajai iemaksai,” skaidroja Kulbergs. Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka finanšu atbalstu varētu sniegt ALTUM ar pirmās iemaksas garantiju un arī Latvijā var ieviest Lietuvas pieredzi, proti, izsniegt 1000 EUR kuponu par vairāk nekās desmit gadu vecu auto utilizāciju.

Par videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu un alternatīvās degvielas popularizēšanu diskusijas noteikti turpināsies. Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs aicina gan politiķus, gan starptautiskos ekspertus, gan transporta jomas nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai kopā runātu par to, kā izmantot pieejamos resursus par labu valstij, uzņēmējiem un sabiedrībai.


Iepriekšējie jaunumi

20.10.2020.

Šī gada 13. oktobrī Latvijas Gāze rīkotās konferences “Gāze un transports. Mīti. Realitāte. Ieguvumi.” ietvaros noritēja paneļdiskusija, kurā eksperti un klātesošie sprieda par iespējām samazināt siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas transportā, lai sasniegtu starptautiski izvirzītos klimata mērķus, vienlaikus saglabājot uzņēmēju konkurētspēju.

12.10.2020.

Lai neradītu riskus klientu un darbinieku veselībai, Latvijas Gāze ir pieņēmusi lēmumu turpināt nodrošināt klientu apkalpošanu tikai attālināti.