Latvijas Gāze uzņēmuma vides politikā iekļauj iniciatīvas biometāna ražošanas attīstībai
13.01.2022.

Latvijas Gāze piegādā klientiem dabasgāzi, kas, no lietošanas viedokļa raugoties, ir patērētājiem ērtākais un videi draudzīgākais tradicionālais kurināmais. Laikā, kad vides aspekti ieņem nozīmīgu vietu mūsu lēmumu pieņemšanā, Latvijas Gāze izstrādājusi vides politiku, nosakot iniciatīvas, kas veicina lielāku atbildību pret apkārtējo vidi, kā arī videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību un izplatību.

“Latvijas Gāze aktīvi strādā pie pamat­biznesa produktu papildināšanas ar zema oglekļa satura produktiem. Lai sekmētu šo virzienu, tiek ieguldīti līdzekļi no atjaunīgajiem resursiem ražotas gāzes attīstībā, īstenota aktīva dalība normatīvo aktu izstrādē, veikta analīze par atbilstošāka­jām tehnoloģijām, pētīta atjaunīgās gāzes iespiešana sadales un pārvades tīklos un izmantošana transportā, kā arī veikta kopējā sabiedrības izglītošana, piedaloties semināros un publicējot jaunāko informāciju par šo tēmu, ” stāsta Latvijas Gāze biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis.

Biometāna sniegtie ieguvumi

Lai gan dabasgāze, kas pašlaik nodrošina aptuveni 25% no globālās primārās enerģijas piegādes, ir ar viszemāko oglekļa dioksīda emisiju līmeni, arvien vairāk tiek atzīta zema oglek­ļa satura gāzu nozīme. Tas ir biometāns, ko ražo anaerobās pārstrādes procesā, sintētiskā dabasgāze un zema oglekļa satura ūdeņradis. Pašreizējais ražošanas līmenis, kā arī biometāna, sintētiskās dabasgāzes un ūdeņraža relatīvās izmaksas liecina, ka ir svarīgi kā politisko prioritāti izvirzīt tieši biometānu. Par ieguvumiem, ko dod biometāns, visbiežāk tiek runāts vienīgi no enerģē­tikas viedokļa, tomēr ir būtiski atcerēties arī visus pozitīvos aspektus, ko biometāna ražošana sniedz no vides aizsardzības un ilgtspējas nodrošinājuma skatījuma.

Esošā infrastruktūra ir labi uzturēta un piemērota biometānam 

Biogāze un biometāns ir atjaunīgās gāzes (AG), kas palīdz samazināt SEG emisijas visā to vērtību ķēdē. Šo gāzu izmantošana ir būtiska, ja vēlamies paātrināt SEG emisiju sa­mazināšanu vairākās nozarēs, ieskaitot rūpniecību, ēku siltumapgādi, trans­portu un lauksaimniecību.

Biometāna ievadīšana dabasgāzes tīklā, lai aizstātu tradicionālos gāz­veida energonesējus, neprasa papildu ieguldījumus jaunas infrastruktūras attīstībai. Arī Latvijā esošā dabasgāzes infrastruktūra ir gatava biometānam. Tas ir galvenais nosacījums, lai palie­linātu gāzapgādes sektora dekarbo­nizāciju un nodrošinātu pieņemamu cenu atjaunīgās enerģijas patērētājiem. Turklāt biometānu var viegli uzgla­bāt un to var ražot konstantā apjomā, līdzsvarojot enerģijas piegādi no nere­gulāriem atjaunīgajiem enerģijas avo­tiem, piemēram, saules vai vēja. Tā kā atkritumu plūsmas rodas lokāli, biometāns attiecīgi tiek ie­gūts no lokāliem resursiem, nodrošinot vietējā tirgus drošību un samazinot atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem.

Atkritumu pārvēršana enerģijā

Biogāze tiek iegūta, sadaloties organis­kajiem materiāliem un atkritumiem. Šīs atliekas ievieto biogāzes bioreaktoros bez skābekļa. Ar dažādu baktēriju palīdzību organiskās vielas sadalās, izdalot gāzu maisījumu: 45–85% metāna un 25–50% CO2. Šis ir dabisks process, ko sauc arī par anaerobo pārstrādi, un tas izsenis tiek iz­mantots maizes raudzēšanai un alus brū­vēšanai. Procesa galarezultāts ir AG, kurai ir plašs lietojums. Piemēram, attīrot biogāzi, tiek iegūts biometāns. Ja biogāze ir attīrī­ta no CO2, ūdens, sērūdeņraža un citiem piemaisījumiem, tiek iegūta augstas kaloritātes gāze, kuru var ievadīt dabasgāzes tīklā un droši izmantot, neveicot nekādas pārmaiņas dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrā, kā arī galapatēriņa sektora iekārtās.

Ilgtspējīga lauksaimniecība un oglekļa cilpas noslēgšana

Ar biogāzes ražošanu un tātad iesaisti ilgtspējīgā resursu pārvaldībā un enerģētikā ir tieši saistīta arī ilgtspējīga lauk­saimniecība un tā dēvētā oglekļa cilpas noslēgšana.

Biogāzes ražošanas procesā iegūtais digestāts ir atlikušā degradētā biomasas daļa: tas ir stabils, organisks un dažādām uzturvielām bagāts (N, P, K) substrāts. Atšķirībā no izejvielām ko izmanto biogāzes ražošanai, digestātu, var tieši izmantot kā organisko mēslojumu. Turklāt tā kā organiskā mēslojuma lieto­šana nodrošina vairākas priekšrocības: pirmkārt un galvenokārt, tas ļauj atkārtoti izmantot barības vielas un aizstāt minerālvielu jeb fosilās izcelsmes mēslojumus. Salīdzinot ar neapstrādātiem kūtsmēsliem, digestāts tiek arī dezinficēts, jo biogāzes ražošanas process neitralizē lielāko daļu tajā esošo patogēnu.

Ražojot biometānu, kā biogāzes attīrīšanas blakusprodukts rodas CO2. Ar tā plūsmas starpniecību var maksimāli palieli­nāt fotosintēzes potenciālu siltumnīcās. Tāpat CO2 var plaši iz­mantot pārtikas rūpniecībā. Šis ir pēdējais solis tā dēvētajā īsajā oglekļa ciklā – procesā, kas sākas ar organiskajās atliekās esošā oglekļa izmantošanu, lai ražotu biogāzi. Īsais oglekļa cikls tur­pinās ar atkārtotu digestātā esošā oglekļa izmantošanu, bet no­slēdzas ar atmosfērā nokļuvuša oglekļa izmantošanu fotosintēzē.

Tīrs transports

Transporta nozarē biometānu izmanto kā biodegvielu saspiestā (CNG) vai sašķidrinātā (LNG) veidā: to dēvē par bioCNG vai bioLNG. Biometāns transportā ir būtisks SEG samazināšanas ziņā, ja ņem vērā visu oglekļa pēdas nospie­dumu transportlīdzekļiem (well-to-wheel). Izmantojot tikai vienas AG – biome­tāna – potenciālu, ir iespējams panākt reālu vides piesārņojuma samazinājumu divos ļoti energointensīvos transporta sektora segmentos: kravas pārvadāju­mos un jūras transportā, kuri ir grūti elektrificējami un kuros elektrifikācijai būtu objektīvi mazāka efektivitāte nekā, piemēram, pasažieru auto pārvadājumu un sabiedriskā transporta segmentos.

Aprites ekonomikas principu ieviešana

ES stratēģiskā iniciatīva Resursu ziņā efektīva Eiropa iezīmē ceļu, kā, īsteno­jot sinerģiju starp dažādām nozaru politi­kām (īpaši virzību uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, kas ietver atjaunīgos energo­resursus, transporta modernizācijas un energoefektivitātes pasākumus), nodro­šināt dabas resursu ilgtspējīgu izmanto­šanu, kā arī uzlabot resursu efektivitāti pārejā uz aprites ekonomiku. Jau Ceļvedis par resursu efektī­vu izmantošanu Eiropā noteica konkrētus virzienus resursu efektivitātes rīcībpolitiku izstrādei ES, kas tika īstenots Vācijā, Austrijā, Dānijā, Čehijā, Somijā, Īrijā un vairākās citās ES val­stīs. Pāreja uz aprites ekonomiku arī enerģētikas jomā šajās valstīs notiek veiksmīgāk nekā citviet.

Biogāzi ražo galvenokārt no organiskajiem atkritumiem, kas pats par sevi nozīmē šī procesa iekļaušanos aprites ekonomikas – vai, vēl konkrētāk, aprites energo-ekonomikas – vispārīgajā ietva­rā. Biogāzes ražošanas avoti var būt gan lauksaimniecības atkritu­mi, kūtsmēsli, gan arī bioloģiski atkritumi no mājsaimniecībām vai rūpnieciskiem un komerciāliem objektiem. Turklāt biogāzi var iegūt no notekūdeņiem un atkritumu poligoniem, kas vēl vairāk palielina tās kā otrreizējā resursa pievienoto vērtību.


Iepriekšējie jaunumi

06.01.2022.

Biometāna izmantošana transportā ir cieši saistīta ar dabasgāzes uzpildes infrastruktūras attīstību, kā arī ar CNG auto skaita pieaugumu. Tas ir nākamais solis ceļā uz klimatneitralitāti un dabai nekaitīgu enerģiju.

30.12.2021.

Latvijas Gāzei sākot ar 2022. gada 1. janvāri, ir mainīts Padziļinātās sadarbības programmas līmenis, iekļaujot to Padziļinātās sadarbības programmas ZELTA līmenī.