Biometāns ir atjaunojamā gāze bez smakas un krāsas, kuru var iegūt, attīrot biogāzi. Šai gāzei ir tādas pašas īpašības kā fosilajai dabasgāzei, arī infrastruktūru un iekārtas var izmantot tās pašas, turklāt dabasgāzi un biometānu var jaukt kopā. Biometāns pārsvarā sastāv no ogļskābās gāzes un metāna, kā arī neliela daudzuma mitruma un dažādiem ķīmiskajiem savienojumiem. Biogāzi, no kuras to iegūst, var iegūt bioloģiskās fermentācijas ceļā no dažādas izcelsmes organiskās biomasas, piemēram, kukurūzas biomasas, organiskajiem pārtikas atkritumiem, kūtsmēsliem un notekūdeņiem. Dabasgāze un biometāns ir savstarpēji aizstājami produkti, tomēr biometāna pašizmaksa ir un arī nākotnē būs ievērojami augstāka nekā dabasgāzei.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi biometāna attīstībai. Biogāzes staciju būvniecība Latvijā aizsākās 90. gados. Biogāzes stacijas tika būvētas lauksaimniecības atkritumu un biomasas pārstrādei. Pēdējā jaunā biogāzes stacija nodota ekspluatācijā 2015. gadā, bet 2019. gadā Latvijā darbojās 53 biogāzes stacijas. Dažādu finansiālo un politisko apstākļu dēļ, vairākas biogāzes stacijas savu darbu ir pārtraukušas.

Lai biogāzi izmantotu biodegvielas ražošanai vai ievadītu to dabasgāzes tīklā, ir jāizpilda vairāki noteikumi, kas galvenokārt ir saistīti ar biogāzes attīrīšanu līdz atbilstošai kvalitātei. Biogāzes enerģijas saturs ir krietni mazāks nekā biometāna enerģijas saturs, kas tiek panākts, pateicoties biogāzes kvalitātes uzlabošanai, lai varētu to izmantot kā biodegvielu.

Tuvākajos piecos gados Latvijā plānots realizēt pirmās pašmāju biometāna piegādes. Latvijas Gāze kopā ar sadarbības partneriem plāno ražot biometānu un tālāk nodot to dabasgāzes tīklā. Šo plānu realizācijai nepieciešams novērst likumdošanas un tehnisko prasību neskaidrības, lai biometāna ražošanas projektu varētu nodot ekspluatācijā.