Kam tiks piešķirts valsts atbalsts?
Dabasgāzes cenas kompensācija tiks piemērota mājsaimniecībām ar gada patēriņu no 2 635,1 kWh (250 m3), kurām ir noslēgts līgums ar Latvijas Gāze un lietotājiem, kas dabasgāzi saņem Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros (PGP).
Valsts atbalsts paredz, ka maksas samazinājuma apmērs par vienu kWh ir atkarīgs no patēriņa:
- Ja vidējais patēriņš mēnesī 12 mēnešu periodā ir no 221 kWh līdz 5269 kWh (21 m3 - 500 m³), no valsts puses tiek kompensēts maksas samazinājums dabasgāzei 0,03045 euro par vienu kWh (bez PVN) apmērā.
- Savukārt tiem, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir virs 5269 kWh (500 m³), no valsts puses tiek kompensēts maksas samazinājums dabasgāzei 0,02279 euro par vienu kWh (bez PVN) apmērā.
Kā klientiem pārliecināties par saņemto atbalstu?
Mājsaimniecību klientiem, nav jāpiesakās atbalsta saņemšanai, maksas samazinājums tiks piešķirts automātiski un to varēs redzēt Latvijas Gāze nosūtītajos norēķinu dokumentos. Informācija par jauno izlīdzināto maksājumu atbalsta saņēmējiem tiks izsūtīta līdz februāra beigām. Savukārt klientiem, kuri izvēlējušies norēķināties par faktiski patērēto dabasgāzi katru mēnesi, rēķini tiks izsūtīti ierastajā kārtībā.
Skaitītāja rādījumi jāziņo katru mēnesi!
Jāņem vērā, atbalsta piešķiršanas periodā, skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi no 16. datuma līdz nākamā mēneša pirmajai darba dienai, tai skaitā janvārī. Sadales sistēmas operators Gaso papildus var veikt gazificēto objektu fizisku apsekošanu un pārbaudīt skaitītāja rādījumus. Konstatējot, ka rādījumi ir sniegti nepatiesi, valsts atbalsts netiks piemērots.
“Atbalstam valdības lēmumu, piešķirt kompensācijas mājsaimniecību klientiem, bet aicinām domāt arī par atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, kuri šobrīd visvairāk izjūt straujo dabasgāzes cenu kāpumu, kuru radījuši globāli notikumi un kuru mēs diemžēl nevaram ietekmēt un tas atspoguļojas mūsu klientu ikmēneša maksājumu pieaugumā. Pēdējā laikā, ik dienu saņemam klientu jautājumus par iespējām saņemt atbalstu, tāpēc priecājamies, ka mūsu mājsaimniecību klienti ar lielākiem patēriņiem saņems kompensācijas, kas mazinās ikdienas izdevumu slogu”, komentē Latvijas Gāze Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.
Valsts atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam
Valsts atbalsts tiks piešķirts arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam, ja tajā dabasgāzi lieto mājsaimniecības. Tādējādi valsts atbalstu saņems arī iedzīvotāji, kuri dabasgāzi izmanto apkures nodrošināšanai un kuri par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās ar apsaimniekotāju starpniecību. Šajā gadījumā līgumslēdzējam (apsaimniekotājam vai ēkas īpašniekam) līdz katra mēneša pēdējam datumam ir jāpiesakās, lai saņemtu valsts piešķirto kompensāciju un to piemērotu, atkarībā no iedzīvotāju patēriņa. Pieteikums atbalsta saņemšanai.
Dabasgāzes cenu kāpuma iemesli
Jau vēstīts, ka dažādu iemeslu dēļ, ko izraisījuši klimatiskie apstākļi, globālā ekonomika pandēmijas apstākļos, CO2 emisiju kvotu izmaksu kāpums, u.c., ir ievērojami kāpusi dabasgāzes cena, un tas ir atstājis ietekmi uz dabasgāzes rēķinu apmēru. Dabasgāzes cenas Latvijā ir piesaistītas Rietumeiropas dabasgāzes tirdzniecības biržu indeksiem un šajos tirgos notiekošajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem notikumiem.
Jau kopš 2021. gada aprīļa ir novērojams straujš dabasgāzes cenu kāpums, sasniedzot vēsturiski augstākos cenu līmeņus, kas ir būtiski ietekmējis arī Latvijas iedzīvotāju izmaksas par dabasgāzi. Aukstā ziema 2021. gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 krīzes ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jo īpaši Āzijas tirgos, tādējādi paaugstinot dabasgāzes cenas līdz rekordaugstiem līmeņiem. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotāji iepriekšējos gados Eiropas tirgiem piegādātās LNG kravas realizē Āzijas tirgos, kur dabasgāzes cena ir vēl augstāka nekā Eiropā, tādējādi radot resursa deficītu. Arī Eiropas Savienības sāktais "zaļais kurss", lai mazinātu CO2 izmešus un globālo sasilšanu, ir mazinājis fosilo kurināmo - akmeņogļu, naftas un lignīta izmantošanu Eiropas enerģētikā, pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk. Savukārt atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas.
