Visbiežāk krāpnieki nosūta e-pasta ziņojumu, kas izskatās oficiāls, bet tāds nav. E-pasta saņēmējam tiek pieprasīti personas dati unapmaksa par neesošu rēķinu. Un, kurš gan vēlas būt parādā, tāpēc saņēmējs ātri veic maksājumu, lai izpildītu e-pastā norādīto pieprasījumu.

Latvijas Gāzes TOP 3 drošības padomi:

1. Rūpīgi pārbaudiet avotus un saņemto informāciju!

Apmaksājiet Latvijas Gāzes rēķinus tikai oficiālajos kanālos: klientu portālā, tiešsaistes risinājumā vai citos. Ja veicat pārskaitījumu internetbankā, pārbaudiet vai rekvizīti un norēķinu konti sakrīt ar mūsu mājaslapā publicētajiem. Norēķinu konti. Veicot elektroniskos maksājumus, pārliecinieties, ka izmantojat tikai drošas vietnes – pārlūkprogrammā blakus tīmekļa adresei ir jābūt slēdzenes simbolam vai arī adresei jāsākas ar https.

Nav noslēpums, ka gadījumā, kad parādniekam un uzņēmumam nav izdevies abpusēji vienoties par parāda atmaksu, uzņēmums nodod klienta datus parādu piedziņas kompānijai. Latvijas Gāze strādā ar Paus Konsults un Conventus. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar parādnieku sazinās, izmantojot to kontaktinformāciju, ko uzņēmums ir izsniedzis parādu piedziņas kompānijai – telefona numuru, e-pastu vai adresi.

2. Nekad telefoniski neizpaudiet personisku informāciju, piemēram, pieejas datus savam e-pastam, klientu portālam, bankas kontam

Latvijas Gāze nekad nedz telefoniski, nedz e-pastā neprasa nosaukt Jūsu piekļuves paroli klientu portālam, e-pastam vai informāciju par bankas pieejām – parolēm, kodiem.

Taču personas identitātes pārbaude ir ļoti svarīga, lai pierādītu, ka aiz darījuma vai informācijas pieprasījuma ir reāla persona. Tāpēc Latvijas Gāzei ir izstrādāta procedūra klientu identitātes pārbaudei, lai novērstu krāpnieciskus gadījumus vai fiziskās personas datu izpaušanu. Sazinoties ar Latvijas Gāzes klientu centru, klientiem tiek lūgts nosaukt abonenta numuru (unikāls Latvijas Gāzes klientam piešķirtais identifikators), vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieprasot informāciju, lai to pārbaudītu vai atjaunotu mūsu datubāzē, darbinieks pamato tās nepieciešamību. Savukārt drošības un klientu apkalpošanas uzlabošanas nolūkos, kā arī, lai novērstu iespējamās domstarpības un nesaprašanās, neizdevušās komunikācijas vai cilvēciskā faktora rezultātā, visi zvani, kas tiek veikti uz mūsu klientu centru, tiek ierakstīti.

3. Esiet piesardzīgs, ja saņēmat negaidītu ziņu no uzņēmuma

Latvijas Gāze saviem klientiem sūta rēķinus, pārskatus, vēstules par izlīdzinātā maksājuma summas izmaiņām, aicinājumus ziņot skaitītāja rādījumus, atgādinājumus un brīdinājumus par kavētiem maksājumiem, kā arī informāciju par pieteikto pakalpojumu. Informāciju sūtām uz klienta norādīto e-pasta vai pasta adresi, tālruni. Ja esat saņēmis negaidītu ziņu no mums, rūpīgi pārbaudiet informāciju.

Rūpīgi pārbaudiet saņemto informāciju!

Ja negaidīti saņemat informāciju ar norādi veikt pārskaitījumu vai aicinājumu precizēt savus personas datus, pirms ķeraties klāt, izpētiet uzņēmumu, kas ar jums sazinājies.

Jums vajadzētu pārbaudīt:

• Noteikumus un nosacījumus, lai precīzi zinātu, kam piekrītat;
• Kontaktinformāciju, piemēram, tālruņa numuru, e-pastu un faktisko adresi;Uzmanieties no vietnēm, kurās ir tikai saziņas veidlapa un nav citas kontaktinformācijas;
• Tiešsaistes atsauksmes, lai uzzinātu par citu cilvēku pieredzi. Neizmantojiet tikai vienu atsauksmju avotu, jo tās var būt viltotas. Izpētiet atsauksmes sociālo mediju kanālos vai neatkarīgos tiešsaistes resursos;
• Ja saņemat informāciju no labdarības organizācijas, pārbaudiet vai tā ir reģistrēta;
• Ja rodas šaubas, sazinieties ar uzņēmumu, lai pārliecinātos par saņemtās informācijas patiesumu.

Esiet uzmanīgs izpaužot personīgo informāciju!

Noziedznieki dažkārt izmanto atpazīstamu uzņēmumu aizsegu, lai izspiestu naudu vai informāciju. Noziedznieks, kurš iegūst piekļuvi veselības un finanšu datiem, privātām sarakstēm vai cita veida konfidenciāliem personas datiem, var draudēt atklāt šo sensitīvo informāciju, ja vien nesaņems naudu, komerciāli vērtīgu informāciju vai citas vērtīgas lietas. Likumīgi uzņēmumi, piemēram, sociālo mediju platformas, bankas, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi ievēro datu aizsardzības likumu un nesadarbosies personas datu nelikumīgā izpaušanā. Tāpēc nereti krāpnieki uzdodas par kādu no uzņēmuma pārstāvjiem un sazinās, lai piekļūtu personas datiem. Nekad nesniedziet savu informāciju kādam, kuru nepazīstat. Uzņēmumi jums nezvanīs, lai lūgtu jūsu personas datus, tā pat kartes PIN kodus, drošības kodus un paroles. Ja zvanu uzņēmumam neesat veicis pats, neizpaudiet nekādu savu informāciju.

Atcerieties, ka visos gadījumos, kad ar jums sazinās pa e-pastu, zvanot vai sūtot SMS, jūs esat tas, kurš kontrolē to, kādus personas datus sniegt un kādas darbības veikt neatkarīgi no sūtītāja teiktā.

Esiet piesardzīgs, publicējot informāciju par sevi tiešsaistē

Šodienas pasaule ir daudz viedāka, nekā tā bija vakar. Daudzi cilvēki sociālajos tīklos, personīgajos blogos un citur, publicē personīgu informāciju par sevi. Pat, ja lietotāja profili ir aizsargāti, pastāv drošības draudi kontu uzlaušanai un/vai datu noplūdei. Tāpēc veltiet papildu uzmanību, publicējot personīgu informāciju par sevi:

• Nepublicējiet informāciju, kas varētu apdraudēt jūsu, jūsu mājokļa vai ģimenes locekļu drošību. Piemēram, nereklamēties, ka dodaties ārpus mājas uz ilgāku laiku;
• Nekad neizmantojiet “ārpus biroja atbildes” savos personīgajos e-pasta kontos. Šo funkciju atstājiet darba e-pastam, lai sadarbības partneri, vai klienti zinātu, ka neesat sasniedzams, savukārt privātajam e-pastam šāds ziņojums var norādīt, ka neesat mājās;
• Izslēdziet mobilā tālruņa kamerā ģeogrāfisko marķēšanu. Gadījumā, ja ievietojat preci pārdošanai kādā sociālā tīkla vietnē (piemēram, eBay, Facebook, u.c.), gudrs kramplauzis ar bezmaksas ģeogrāfiskās atzīmes lasītāju zinās precīzu jūsu pārdodamā priekšmeta atrašanās vietu.

Atpazīstiet krāpniekus

Dažas krāpniecības var būt diezgan acīmredzamas, savukārt citas var būt sarežģītākas un grūtāk atpazīstamas. Tāpēc šeit esam uzskaitījuši dažas no pazīmēm, kuras ir vērts paturēt prātā:

• Nelūgta saziņa no uzņēmuma;
• Darījums, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība;
• Jums tiek lūgts dalīties ar personīgo informāciju;
• Visbiežāk, Jūs tiekat piespiests ātri reaģēt vai ātri pārskaitīt naudu, saziņā norādot – ātri, šodien, nekavējoties;
• Jums ir lūgts maksāt ar neparastu metodi, piemēram, izmantojot pārskaitījumu pakalpojumu, piemēram, Western Union, vai virtuālo valūtu, piemēram, Bitcoin;
• Norādītā kontaktinformācija ir neskaidra;
• Saņemtajā ziņā ir daudz pareizrakstības vai gramatikas kļūdas;
• Jums tiek lūgts klusēt par piedāvājumu.

Tūkstošiem cilvēku katru gadu kļūst par šādu noziegumu upuriem. Krāpšanas shēmas ir ļoti dažādas, tāpēc paliek arvien grūtāk sevi pasargāt, tomēr ir dažas vienkāršas un saprātīgas lietas, ko varat darīt:

• Nekad telefoniski neizpaudiet personisku informāciju, piemēram, pieejas datus savam e-pastam, bankas kontam vai maksājumu kartei;
• Ja jums šķiet saistoša zvanītāja sniegtā informācija, pieprasiet to nosūtīt pa pastu vai e-pastu, lai vēlāk varētu pārbaudīt sniegtās informācijas vai piedāvājuma patiesumu, uzņēmuma reputāciju un atsauksmes;
• Nekad nepakļaujieties lūgumam nekavējoties pieņemt kādus lēmumus. Viena no krāpnieku iecienītākajām taktikām ir sasteigt lēmumu, lai jūs, visticamāk, piedalītos shēmā. Ja sākat izjust spiedienu, vienkārši nolieciet klausuli;
• Neatbildiet uz nevēlamiem e-pasta ziņojumiem, kas pieprasa personisku, finanšu vai drošības informāciju (pin kods, parole, pieejas dati);
• Ja uzskatāt, ka e-pasta ziņojums ir no īsta avota, pārbaudiet to – salīdziniet e-pastā norādīto kontaktinformāciju vai maksājumu veiciet uz konta numuru, kas norādīts uzņēmuma mājaslapā. Ja informācija no mājaslapā pieejamās informācijas atšķiras, ziņojiet par to uzņēmumam. Tā jūs pasargāsiet gan sevi, gan citus;
• Esiet piesardzīgs, ja jums tiek lūgts pārskaitīt naudu uz neidentificējamām vietām, piemēram, pasta kastēm vai ar naudas pārvedumu uzņēmumu starpniecību, nevis bankas kontiem;
• Neizpaudiet personisko informāciju e-pastā vai tiešsaistes tērzēšanas laikā, publiskā vietā;
• Rūpīgi pārdomājiet personisko informāciju, ko publicējat tiešsaistē.

Ja konstatējat, ka esat apkrāpts, nekavējoties sazinieties ar banku un policiju

Nekavējoties sazinieties ar savu banku, lai informētu par notikušo un noskaidrotu, vai iespējams atgriezt naudu. Bankām var būt atšķirīga politika krāpšanas gadījumu atlīdzināšanai, taču visas bankas ir atbildīgas par jūsu naudas aizsardzību. Svarīgi atcerēties, ka naudas atgūšanas iespējas ir proporcionālas laikam, cik ātri par notikušo tiek ziņots bankā, vai, cik ātri iesniegts iesniegums policijā, ko var izdarīt elektroniski portālā Latvija.lv vai nosūtīt uz e-pastu pasts@vp.gov.lv vai pa pastu uz tuvāko Valsts policijas iecirkni.

Krāpšana un finanšu noziegumi ir veids, kādā persona vai uzņēmums iegūst naudu nelikumīgā veidā ar nolūku gūt no tā labumu. Šie noziegumi parasti ir saistīti ar viltu vai uzticības ļaunprātīgu izmantošanu. Mūsdienu sarežģītajā ekonomikā krāpšana un finanšu noziegumi var izpausties dažādos veidos.

Pēdējā laika aktualitāte ir shēmas, kurās cilvēkiem ar viltu liek izpaust viņu personas datus, izkrāpjot naudas līdzekļus. Krāpnieki vēršas pie cilvēkiem, izmantojot e-pastus, īsziņas un tiešsaistes darījumus, lai iegūtu personisko informāciju, piemēram, kredītkaršu informāciju, paroles, finanšu informāciju, bankas kontu numurus, līguma numurus, adreses u.c.